Nu jau daudzus gadus notiek un TV ēterā izskan koncerts, kurā tiek atspoguļoti sasniegumi un notikumi latviešu mūzikā iepriekšējā gada laikā. Mūzikas ierakstu gada balva, latviešu Grammy balvu ekvivalents, ir vienīgais pasākums latviešu mūzikas dzīvē, kur tiek apbalvoti visu žanru iepriekšējā gada labākie mūzikas ieraksti, kurus izvērtē profesionāla žūrija. Veiksmīgākie mūziķi ikgadēji tiek apbalvoti greznā koncertceremonijā, kur uzstājas populārākie mākslinieki, debitanti un viesi, kā arī piedalās sabiedrībā aktuālas personības.
2014. gada 5. martā, kad mūzikas ierakstu gada balva tika pasniegta 18. reizi, šī ceremonija ieguva jaunu zīmolu – Zelta Mikrofons. Mikrofons vienmēr bijis gada balvas simbolikā, jau vairākus gadus arī balva ir zelta mikrofona veidolā un nu jau kuro gadu šo ceremoniju pazīstām kā Mūzikas ierakstu gada balva Zelta Mikrofons.
Mūzikas ierakstu gada balvu organizē Latvijas Mūzikas Producentu apvienība LaMPA, kuras valdes priekšsēdētājs ir Uģis Higo Glāzītis- Āboltiņš. LaMPAs biedri – Latvijas mūzikas producenti, ikgadējā sanāksmē lemj par kārtējās ierakstu gada balvas norisi, nominācijām, nolikumu un izmaiņām tajā. LaMPA biedri arī ievēl ierakstu vērtēšanas komisiju, kurā tiek pieaicināti profesionāli žurnālisti, mūzikas speciālisti un Latvijas mūzikas biznesa pārstāvji.
Ikgadējā mūzikas notikuma aizsākumi meklējami padomju laikā populārā pasākuma aptaujā par populārāko dziesmu, ko rīkoja Latvijas Radio. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, kad tika sagrauta vecā padomju sistēma ierakstu izdošanā caur Vissavienības skaņuplašu firmu “Melodija”, tās vietā izveidojās daudzas neatkarīgas ierakstu kompānijas, tai skaitā arī “Mikrofons”, kuras direktore Elita Mīlgrāve rosināja turpināt esošo tradīciju, to transformējot jaunā veidolā – proti, pielāgojot pasaulē zināmajai Grammy nomināciju sistēmai.
Vispirms notika “Mikrofona Gada Balvas” pasniegšanas ceremonijas 1994. un 1995. gadā. Šim procesam attīstoties, “Mikrofona ieraksti” pieaicināja arī pārējās Latvijas ierakstu kompānijas izvirzīt savus mūziķus Gada Balvu nominācijām. Līdz ar to katrai kompānijai bija iespēja pasniegt balvu savam veiksmīgākajam ierakstam iepriekšējā gadā. 1997.gadā ierakstu kompānijas bija gatavas sākt vērtēt visu ierakstu kompāniju izdotos ierakstus kopumā, neatkarīgi no izdevēja. Radās pirmās nominācijas – veiksmīgākā debija, labākais deju albums un dziesma, labākais šlāgeralbums, populārākais bērnu dziesmu albums, veiksmīgākā dziesmu izlase u.t.t. Apbalvots tika viens no pieciem uz nomināciju izvirzītajiem ierakstu kompāniju kandidātiem.
2025. gada 18.februārī Latvijas Nacionālajā teātrī ierakstu balva tiks pasniegta jau 29. reizi! Gadu laikā Mūzikas ierakstu gada balva Zelta Mikrofons ir kļuvis par vienu no prestižākajiem mūzikas notikumiem Latvijā, ko ar nepacietību gaida mūzikas autori, izdevēji, izpildītāji un klausītāji!
Mūzikas ierakstu gada balvu pasniegšanu iedibināja biedrība “Latvijas skaņu ierakstu producentu, izdevēju un izplatītāju apvienība” jeb LaMPA dibināta 1994. gadā ar mērķi iestāties par skaņu ierakstu producentu, izdevēju un izplatītāju tiesību aizsardzību un nodrošināšanu saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu, par blakustiesību ievērošanu un aizsardzību, tādējādi sekmējot skaņu ierakstu producentu, izdevēju un izplatītāju sekmīgu darbību godīgas konkurences apstākļos, dodot patērētājiem izvēles iespējas.
2025. gadā biedrības kopsapulcē tiek pieņemts lēmums fokusēties uz apbalvošanas ceremonijas “Zelta Mikrofons” rīkošanu un mainīt biedrības nosaukumu uz biedrība “ Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva “Zelta Mikrofons” , jeb saīsināti biedrība “Zelta Mikrofons”
Biedrības galvenie darbības virzieni:
Biedrības mērķis ir organizēt un attīstīt Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta Mikrofons”, veicinot kvalitatīvu Latvijas mūzikas ierakstu atpazīstamību, to vērtēšanu un popularizēšanu.
Biedrības uzdevumi:
- organizēt Latvijas mūzikas gada balvas “Zelta Mikrofons” konkursu, tajā skaitā mūzikas ierakstu pieteikumu pieņemšanu, vērtēšanu un ceremoniju;
- piešķirt balvas izcilākajiem mūzikas ierakstu radītājiem, izpildītājiem un producentiem par nozīmīgu ieguldījumu nozares attīstībā;
- veicināt Latvijas mūzikas ierakstu industrijas attīstību un starptautisko atpazīstamību;
- rīkot publiskus pasākumus (seminārus, konferences, koncertus u.c.), kas stiprina Latvijas mūzikas kultūru un atbalsta legālu ierakstu apriti;
- sadarboties ar autortiesību un blakustiesību aizsardzības organizācijām Latvijā un ārvalstīs;
- izplatīt informāciju par Ceremonijas “Zelta Mikrofons” sagatavošanu, norisi un rezultātiem, kā arī par biedrības darbību
Biedri:
Mikrofona ieraksti
Micrec PM
Izdevniecība Micrec
Lauska
Musica Baltica
PeRmuzik
Latvijas Rokmūzikas Asociācija
Izdevniecība SKANI
Zvaigznāja komanda
Mārtiņš Kanters
Kļūsti par biedru, aizpildot anketu.
Iesniegšana un vērtēšana Ierakstus vērtēšanai pieņem katru gadu laikā no 1. oktobra līdz 1. decembrim. Tos var iesniegt gan ierakstu izdevniecības, gan neatkarīgi mākslinieki.
Latvijas “Grammy” “Zelta Mikrofons” ir vienīgā balva Latvijā, kur tiek apbalvoti visu žanru iepriekšējā gada labākie mūzikas ieraksti.
Žūrija un balsošana Ierakstu vērtēšanas komisiju ievēl biedrības “Zelta Mikrofons” biedri, un tajā tiek pieaicināti profesionāli žurnālisti, mūzikas speciālisti un autoritātes. Rezultātus apkopo auditorfirma “Grant Thornton”. Komisijas locekļu saraksts publicēts sadaļā Žūrija. Vienīgā kategorija, kurā uzvarētāju nosaka tautas balsojums, ir “Gada dziesma”.
Kategorijas Ieraksti tiek iesniegti neatkarīgi no žanra, bet kategorijas nosaka komisija, noklausoties iesniegtos darbus. Tās mainās atkarībā no aktuālajām mūzikas tendencēm.
Jaunievedumi 2023. gadā pirmo reizi tika pasniegta balva nominācijā “Straumētākais ieraksts ar Elektrum”, kas atspoguļo digitālo mūzikas klausīšanos.
Vēsture un simbolika 2014. gada 5. martā balva ieguva jaunu nosaukumu – “Zelta Mikrofons”. Mikrofons vienmēr bijis tās simbolikā, un jau vairākus gadus pati balva ir zelta mikrofona veidolā. Visvairāk balvu saņēmusi grupa “Prāta Vētra”, savukārt visbiežāk nominēts ir bijis Maestro Raimonds Pauls.
Dimanta Mikrofons 2016. gadā pirmo reizi tika pasniegts Dimanta Mikrofons par izciliem sasniegumiem latviešu mūzikas attīstībā. To saņēma Maestro Raimonds Pauls. Šī balva tiek pasniegta ne biežāk kā reizi piecos gados.
Norises vietas Ceremonijas notikušas Latvijas Nacionālajā operā, Nacionālajā teātrī, Rīgas Sporta manēžā, Arēnā Rīga, LTV 1. studijā, Kongresu namā, Dailes teātrī, Ķīpsalas izstāžu hallē, Atta centrā un citviet.
Ceremoniju vadītāji Gadu gaitā ceremonijas vadījuši Vineta Vilistere, Zigfrīds Muktupāvels, Ēriks Niedra, Kaspars Roga, Jānis Jubalts, Baiba Sipeniece, Valters Krauze, Valdis Melderis, Lauris Reiniks, Mārtiņš Daugulis, Kaspars Breidaks, Markus Riva, Mārtiņš Spuris, Sanda Dejus. Visvairāk ceremonijas vadījis Fredis (Andris Freidenfelds).
Balvu skaits Līdz 2025. gadam kopumā apbalvoti vairāk nekā 600 ieraksti dažādos žanros, bet Mūža ieguldījuma balvas piešķirtas 36 izciliem Latvijas mūzikas profesionāļiem.
Nozīme industrijā “Zelta Mikrofons” gadu gaitā ir kļuvis par nacionālo etalonu mūzikas industrijā, kas popularizē latviešu mūziku un kalpo kā nozīmīgs atspēriena punkts mūziķu un producentu attīstībai, atpazīstamībai un publicitātei.
Organizatori Balvas rīkotāji ir biedrība “Zelta Mikrofons”. Līdz 2025. gada 2. septembrim tā darbojās ar nosaukumu LaMPA (Latvijas Mūzikas Producentu un izplatītāju apvienība).